Publiskajā telpā un ļaužu apziņā figurē tēls – kredītu melnais saraksts. Tā nosaukums var likt domāt, ka ir kādas bankas vai nebanku kredītiestādes, kas izveidojušas slepenas kreditēšanas programmu. Reālā dzīvē viss gan ir pavisam pretēji, kredītu melnajos sarakstos tiek ietverti to privātpersonu un retāk arī juridisko personu vārdi, kuriem aizdevumi netiek piešķirti. Protams, katram uzņēmumam ir savi nosacījumi un kredītpolitika. Rezultātā, kas vienam skaitas slikts klients, otram labs. Parādnieku sarakstos parasti iekļūst cilvēki, kas nav godprātīgi un apzinīgi pildījuši līdzšinējās saistības. Tās var būt saistības pret uzņēmumiem, kas aizdod naudu īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzībām. Tie var būt arī pakalpojumu sniedzēji vai preču pārdevēji, kas saņem naudu ar pēcapmaksu. Ja cilvēks Latvijā paliek kādam parādā un nepilda līguma nosacījumus, pastāv samērā liela iespēja, ka viņš tiks iekļauts parādnieku datu bāzē jeb melnajā sarakstā. Iekļūstot šajā listē vēlāk aizņemties var būt būtiski grūtāk. Lai arī ātrajiem kredītiem ar negatīvu kredītvēsturi izsniegšanas prasības mēdz būt zemākas nekā bankām, tomēr ir uzņēmumi, kas nekad neaizdod naudu cilvēkiem, kas ir iekļauti parādnieku reģistros. Oficiāli gan neviens neteiks, ka sadarbojas ar klientiem, kam ir sabojāta vēsture, jo šādā veidā viņi kā magnēts piesaistītu problemātiskos klientus. Tiem, kas ir apzināti vai nejauši iekļuvuši riskanto aizņēmēju grupā neatliek nekas cits, kā izmēģināt pašiem vairākus variantus. Apstākļos, kad aizdevums vienā uzņēmumā tiek atteikts, ir vērts noskaidrot savas iespējas citā uzņēmumā.
Iekļūstot parādnieku reģistros – kredītreformā vai citos – iespējas no tā izkļūt ir niecīgas, lai neteiktu vairāk. Šo datu bāžu nosacījumi paredz, ka ziņas netiek dzēstas un ir redzamas visiem klientiem, t.i. juridiskām personām vēl vismaz trīs gadus pēc parādsaistību izpildes. Pieļaut izņēmumus attiecībā pret kādu no klientiem nav šo komersantu interesēs, jo melnais saraksts lielā mērā ir saistīts ar uzticību. Komersanti uzticas, ka ziņas šajās datu bāzēs tiks glabātas noteiktu laiku un par šo datu uzglabāšanu arī veic attiecīgu ikmēneša maksājumu. Cilvēkiem, kas iekļauti melnajā sarakstā par 5, 10, 100 eiro pārkāpumu tas var likties nepatīkami, taču dabūt aizdevumu ar sabojātu kreditēšanas vēsturi būs problemātiski un ar to ir jārēķinās. Arī attiecībā uz citiem pakalpojumiem vai preču iegādi uz nomaksu būs spēkā dažādi ierobežojumi. Lai izvairītos no šādas situācijas nākotnē centieties savlaicīgi pildīt savas saistības, bet, ja tas nav iespējams, dzīvojiet ar sekām un nenožēlojiet pagātni.
Ārvalstu pieredze liecina, ka risks sabojāt vēsturi pats par sevi ir pietiekami liels maksāšanas disciplīnu uzlabojošais faktors. Cilvēki, kas apzinās savas rīcības sekas, maksā rēķinus apzinīgāk un rezultātā ieguvēji ir visi. Komersantiem tas nozīmē paredzamāku naudas plūsmu, bet pārējiem klientiem zemākas procentu likmes, jo riski ir zemāki. Varam prognozēt, ka ar laiku arī Latvijā cilvēki kļūs apzinīgāki un melnajos sarakstos iekļautu personu skaits kļūs būtiski mazāks.
